“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2021. gada 21. augustā, sarunu festivālā LAMPA organizēja sarunu “Vai mana pašvaldība ir atklāta?” ar mērķi noskaidrot, cik atklātas ir pašvaldības Latvijā un kādas ir iedzīvotāju atklātības prasības un vēlamā komunikācija ar pašvaldību. Diskusijas laikā runāto apkopojām un turpmāk ņēmām vērā, veicot pētījumu “Pašvaldību atklātības indekss”, kas novērtē Latvijas un Norvēģijas pašvaldību atklātības līmeni vairākās jomās (no politikas un lēmumu pieņemšanas līdz informācijai par budžetu un pretkorupcijas politikām).
Līdz ar to uz Delnas sarunu aicinājām pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus un iedzīvotājus sarunāties par to, kāda informācija un kāpēc pašvaldībām ir jāpublicē. Diskusiju atklāja Norvēģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Kristian Ødegaard. Sarunu moderēja Delnas direktore Inese Tauriņa un tajā piedalījās:
- Vides zinātniece Jana Simanovska,
- Vides risinājumu institūta direktore Inese Suija–Markova,
- Līdzdalības un sabiedrības iesaistes eksperts Vilis Brūveris,
- Alianses Pārnozariskai attīstībai prezidents, vietu attīstības profesionālis Āris Ādlers,
- Delnas pētnieks un projektu vadītājs Olafs Grigus.
Delnas pētnieks Olafs Grigus iepazīstināja ar pētījuma “Pašvaldību atklātības indekss” ieceri un mērķiem, proti, ka, lai novērtētu pašvaldību atklātību, Delna novērtēs pašvaldību mājaslapas, lai noteiktu tajās publicētās informācijas apjomu. O. Grigus pievērsa uzmanību, ka pašvaldību mājaslapu izvērtēšanas gaitā secināts, ka, lai gan formāli informācija par pašvaldības budžetu tiek publicēta, tā nav strukturēta un iedzīvotājam viegli saprotama. Pašvaldības publicē garus dokumentus ar daudz sadaļām, kas var traucēt uztvert informāciju cilvēkiem, kuri ikdienā nestrādā ar budžeta jautājumiem.
Tomēr O. Grigus uzsver, ka pašvaldības kopumā uzrāda labus rezultātus, un pašvaldības lielākoties publicē informāciju par sabiedrības iespējām iesaistīties pašvaldības darbā. Tāpat pētījumā ir identificēts, ka vairums pašvaldības publicē informāciju par sabiedrības līdzdalības iespējām, piemēram, līdzdalīgo budžetēšanu, informāciju par konsultācijām ar sabiedrību, kā arī iedzīvotāju iespējām pašvaldībai iesniegt sūdzības un pašvaldību spēju šīs sūdzības apstrādāt.
Informācijas pieejamība un saprotamība
Reflektējot par Delnas veiktā pētījuma secinājumiem, kas bija pieejami 2021. augustā, diskusijas dalībnieki norādīja, ka ir būtiski, kā pašvaldības mājaslapās publicētā informācija tiek pasniegta. Inese Suija–Markova, daloties ar Cēsu novada pašvaldības pieredzi skaidroja, ka pašvaldību pakalpojumiem ir jābūt dizainētiem tā, lai apkalpotu dažādu sabiedrības grupu vajadzības. Tas paredz arī informācijas pieejamību dažādām sabiedrības grupām, kuru informācijas uztveres veids ir atšķirīgs. Pašvaldībām jāidentificē dažādu sabiedrības grupu vajadzības un atkarībā no tām jāpielāgo informācijas pasniegšanas veids.
Attiecībā uz pašvaldību informācijas atklātību un tās saprotamību, diskusijā izskanēja viedoklis, ka daļa pašvaldība publicētās informācijas tiek publicētas likuma prasību izpildīšanai. Svarīga ir informācijas saprotamība un veids, kā tā tiek pasniegta mērķauditorijai. Tāpat būtiska loma ir tam, vai iedzīvotāji uzticas publiskajām institūcijām. Uzticība ir atslēgas vārds, lai līdzdalība būtu jēgpilna. Diskusijā izskanēja viedoklis, ka šobrīd atrodamies dziļā uzticības krīzē. Lai to labotu nepieciešams atjaunot savstarpējo dialogu – tā atjaunošanā liela loma ir pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm.
Latvijas iedzīvotāji neuzticas varas institūcijām – kā to veicināt?
Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International 2021. gada jūnijā publicēja Globālā Korupcijas Barometra (GKB) rezultātus, kas atspoguļo Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas iedzīvotāju korupcijas uztveri. Lai gan salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem Latvijas rezultāti ir uzlabojušies, tie joprojām ir zemi. Tikai 13% iedzīvotāju domā, ka valdība ņem vērā viņu viedokli.
Reflektējot par GKB rezultātiem, sarunas “Vai mana pašvaldība ir atklāta?” dalībnieki norādīja, ka uzticības valsts pārvaldei veicināšanā būtiska ir kopējā sabiedrības aktivitāte un līdzdalība. Savukārt, sabiedrības līdzdalības stimulēšanā liela loma ir pilsoniskajai sabiedrībai un pašvaldību spējai pašvaldību dokumentus padarīt skaidrākus un rīkot publiskās diskusijas par iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem.
Sarunas “Vai mana pašvaldība ir atklāta?” ieraksts
Šis ieraksts ir sagatavots Delnas projekta “Godprātības un atklātības veicināšana pašvaldībās un to sadarbībā ar uzņēmējiem” ietvaros, kas saņem dotācijas 49 000 EUR no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ un Norvēģijas grantiem. Projekta mērķis ir stiprināt pašvaldību atklātību Latvijā un Norvēģijā.
