Vadlīnijas pašvaldībām atklātas komunikācijas veicināšanai

Pašvaldības ir iedzīvotāju pārstāvības institūcijas, kas bieži ir galvenais kontaktpunkts starp iedzīvotājiem un publisko pārvaldi. Tāpēc korupcija pašvaldību līmenī vistiešāk var skart iedzīvotājus un mazināt viņu uzticēšanos pārvaldei. Tam savukārt var būt gan tiešas, gan netiešas negatīvas sekas attiecībā uz to, vai iespējama veiksmīga privātā sektora darbība pašvaldībās. Piemēram, var ciest iedzīvotāju vēlme sākt uzņēmējdarbību vai mazināties pašvaldības kā ārēju investīciju mērķa pievilcība.

Paturot to prātā, šo vadlīniju ietvaros cenšamies sniegt ieteikumus, kā palielināt pašvaldību atklātību, t. sk. pašvaldību iepirkumos un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Šīs vadlīnijas esam veidojuši, pamatojoties uz pilotpētījumu Pašvaldību atklātības indekss ((Transparency Index of Local Authorities) PAI).

Pašvaldības un pilsētas, tāpat kā valstis, saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā kukuļošana, nepotisms un interešu konflikti. Sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā ir svarīgs līdzdalības veids un var veicināt labāku lēmumu pieņemšanu un kvalitatīvākus darbības rezultātus. Tā kā pašvaldības saskaras ar korupcijas riskiem, informācijas pieejamības palielināšana iedzīvotājiem un atvērtu datu pieejas īstenošana ir daži no darbības virzieniem, kas šos riskus palīdzētu novērst. Savukārt citi pasākumi ir pašvaldību ētikas kodeksa ieviešana; iedzīvotāju iesaiste korupcijas riska vērtēšanā un godprātības nodrošināšanas plānu izstrādē; digitalizācijas procesi (piemēram, iepirkums un licencēšana); ar cilvēkresursiem saistītu reformu īstenošana un valsts sektora darbinieku kapacitātes palielināšana. Vairāki no minētajiem pasākumiem ir iekļauti turpmāk sniegtajā indikatoru sarakstā. Izmēra un resursu pieejamības līmeņa dēļ pašvaldībās korupcijas riska līmeņi ir atšķirīgi; tomēr šīs atšķirības var arī sniegt iespējas risku novēršanai.

Tādēļ aicinām iepazīties ar vadlīnijām un veidot atklātākas pašvaldības.

Lasiet vadlīnijas pdf failā ->